“Man bija žēl mammas. Viņai nebija viegli. Ja nebūtu apgādnieka zaudējuma pensijas, ko valsts man katru mēnesi izmaksā, kas zina, kā mums būtu gājis. Reizēm mammai darbs bija, reizēm ne. Tagad, pēdējos gados, vismaz turas vienā vietā, izmācījās bezdarbnieku kursos, nu strādā par lietvedi nelielā tulkošanas birojā un, šķiet, ka jūtas labi. – Es šovakar uz pāris stundām izskriešu, – viņa saka. Vainīgā intonācija mani kaitina. – Darbā dalīja ielūgumus uz stīgu kvarteta koncertu biedrības namā. Man ļoti gribējās, sen nav gadījies nekas sirdij. To…Continue Reading “Jana Egle “Gaismā” (citāti)”

Pēdējā laikā visnotaļ reti lasu kaut ko, kas nav saistīts ar studijām vai darbu, tāpēc jau nedaudz biju piemirsusi, kā ir tad, kad grāmatas teksts burtiski izsit pamatu zem kājām un vienā mirklī izrauj tevi no ikdienas rāmā ritma. Janas Egles stāstu krājums “Gaismā” mani pārsteidza nesagatavotu, bet stāstu varoņi un viņu dzīves likstas lika galvā nepārtraukti malties domām par to, cik tomēr skaudra, nežēlīga un netīra mēdz būt cilvēka daba. Un, nē, nav runa par tiem tur, bet gan par mums pašiem un mūsu…Continue Reading “Jana Egle “Gaismā””

„Dzimtenīte” ir smeldzīgs, rūgts un skaudru atklāsmju pilns romāns, kas sāpīgi cērt sejā patiesības pļaukas. Lasot tik ļoti gribējās domāt, ka tas viss ir izdomājums, ka dzīve tur – Skotijā, Anglijā – nav nemaz tik melna kā autore to mālē. Bet zinu, ka ir! Vairumā gadījumu tieši tik sāpīga, tik netīra un tik īsta kā raksta Manfelde.     Autore neskopojas rupjiem vārdiem un apzīmējumiem, raksturojot trīs Latvijas sieviešu piedzīvoto Skotijā. Nereti A.Manfeldes valoda ir netīra un vulgāra, kas sasaucas ar darba un dzīves apstākļiem,…Continue Reading “Andra Manfelde „Dzimtenīte””