Nesen savā Instagram profilā dalījos ar idejām, kā, nedaudz mainot savus ikdienas paradumus, varam dzīvot videi draudzīgāk. Sarakstu nedaudz papildināju un nolēmu visas idejas apkopot vienā bloga ierakstā, lai tās būtu ērtāk atrast un saglabāt sev kā atgādinājumu. Sākam! Videi draudzīgi paradumi, ko vērts ieviest savā dzīvē jau šodien: atpūtas, piknika vai pastaigu vietu atstāt tīrāku, nekā tā bija pirms jūsu ierašanās. atteikties no vienreizējai lietošanai paredzētām precēm. Piemēram, rīta kafiju var pagatavot mājās un paņemt līdzi termosā, plastmasas salmiņus var aizstāt ar metāla salmiņiem…Continue Reading “Videi draudzīgi paradumi, ko ieviest savā dzīvē jau šodien”

Igors Manns (Игорь Манн) plašākai publikai pazīstams ne tikai kā grāmatu izdevējs (viņš ir viens no izdevniecības “Манн, Иванов и Фербер” dibinātājiem), bet arī kā labākais mārketinga speciālists un mārketinga guru Krievijā. Я убежден – и это формула моего успеха, – что нужно работать, работать, работать и при этом учиться, учиться и еще раз учиться. /Игорь Манн / Grāmata “Номер 1. Как стать лучшим в том, что ты делаешь” ir autora atbilde uz bieži saņemto jautājumu: “Igor, kā es varu kļūt tikpat izcils savā jomā, kāds Jūs esat…Continue Reading “Kā kļūt par #1 tajā, ko dari?”

Vairākkārt esmu mēģinājusi rast atbildi uz jautājumu, ko man nozīmē minimālisms un kādus pamatprincipus tas sevī ietver. Neskaitāmas reizes esmu mēģinājusi domas noformulēt arī sakarīgā bloga ierakstā, bet ikreiz teksts izklausījās tik samocīts, ka neuzdrošinājos to publicēt. “Tātad vēl nav īstais laiks,” teicu sev un atliku šī ieraksta tapšanu. Šodien esmu gatava runāt. Jāsāk ar to, ka jau no 2014.gada, kad pārcēlos uz dzīvi Baltkrievijā, viļņveidīgi esmu centusies samazināt ikdienā nepieciešamo lietu daudzumu. Viļņveidīgi, jo sākotnēji man minimālisms izpaudās kā vecu, nekvalitatīvu mantu aizvietošana ar…Continue Reading “Tīrot garšvielu skapi, tīrīju arī prātu”

Bez pārspīlēšanas varu teikt, ka grāmatas manās mājās dzīvo visur! Tās ir ērti izkārtojušās ne tikai grāmatu plauktos, bet arī uz palodzēm, skapīša pie gultas, mugursomā un rokassomiņā, kā arī visās elektroniskajās ierīcēs – datorā, Kindle grāmatu lasītājā un telefonā. Turklāt, nemitīgi pārvietojoties starp dzīvesvietām divās valstīs, līdzi ceļo arī grāmatas, kas personīgās bibliotēkas uzturēšanu kārtībā nedaudz apgrūtina, jo no Latvijas paņemtās grāmatas tiek atstātas Baltkrievijā, savukārt no turienes paņemtās grāmatas ceļo uz Latviju.     Mana grāmatu kolekcija ir kā dzīvs organisms, kas nemitīgi…Continue Reading “Vai iespējams uzturēt kārtību grāmatu plauktā?”

No grāmatas anotācijas: Grāmatā Es biju tikai sekretāre Reiha propagandas ministra Jozefa Gebelsa bijusī sekretāre Brunhilde Pomsela (Brunhilde Pomsel) stāsta par to, ka jaunībā nav interesējusies par nacionālsociālistu panākumiem; sociāla un morāla sabrukuma laikos viņai ir rūpējusi tikai pašas karjera. Savās atmiņās viņa ļauj mums ieraudzīt šausmu banalitāti. “Es biju tikai sekretāre” (Ein deutsches Leben) ir ne tikai viens no svarīgākajiem ieguldījumiem holokausta izvērtējumā, bet arī – ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju – sen gaidīts, pārlaicīgs brīdinājums tagadējai paaudzei un nākamajām paaudzēm. /Daniels Hanohs, cilvēks,…Continue Reading “Vai neinteresēšanās par politiku jau pati par sevi ir vaina?”

“Nekad – tas ir pārāk ilgs vārds, …”   “Ja garas stundas sēdēsi nekustēdamies, daba tevi iekļaus savā virpulī, it kā tu būtu koks. Pie tavām saknēm lips lapas, putni nolaidīsies zaros un ķēzīs aiz apkakles, lietus izskalos tevī vadziņas, vējš apbērs ar smiltīm.”   “Nav briesmīgāka likteņa par zināšanu, kas būs rīt.”   “Neviens nav tik laimīgs kā īsts muļķis.”   “Gluži vai apraudājos no pēkšņā milzīgā maiguma pret saviem barabiedriem, taču laikus attapos, ka tās būs bezgaumīgas dzēruma asaras.”   “Sirmais smēķē, birdinādams…Continue Reading “Mariama Petrosjana “Nams, kurā…” (citāti)”

Lauras Vanagas-Mickevičas un Kārļa Ozola grāmata “Kā gūt panākumus Latvijā” ir skaista dāvana Latvijai simtgades svētkos un spēcīgs vēstījums visai latviešu tautai, kas parāda mums pašiem, cik spēcīga, talantīga un varoša tauta mēs esam.     Iedvesmojošos stāstos 14 izcilas Latvijas personības – Artis Daugins (uzņēmuma Blue Shock Race īpašnieks), Egils Boitmanis (Infinitum līdzīpašnieks), Anastasija Višņakova (lidsabiedrības Primera Air komercdirektore), Agata Anča (Talentor Latvia vecākā partnere), Artūrs Mednis (New Black īpašnieks), Daņila Belokoņs (Crypto Baltic vadītājs un īpašnieks), Dagnija Lejiņa (festivāla Digital Freedom Festival vadītāja),…Continue Reading “Kā gūt panākumus Latvijā?”

Pa kalniem un pa lejām. Deviņas dienas pēc kārtas. Daži no jums man jautāja: “Kas bija grūtāk – noiet 99 km mazāk nekā 20 h, vai noiet 228 km 9 dienās?” Ja pavisam godīgi, tad Olimpa izaicinājums viennozīmīgi ir smagākais un skaistākais, ko jelkad dzīvē esmu darījusi. Fiziskās izturības ziņā vairāku dienu pārgājieni ir pateicīgāki, jo slodze ir dozētāka un ir mazāki riski gūt traumas, bet psiholoģiskā smaguma ziņā šādi pārgājieni, manuprāt, ir daudz sarežģītāki, nekā vienas dienas pasākumi. Man personīgi smagākā bija pārgājiena piektā…Continue Reading “Olimpa izaicinājums Kiprā. 228 km 9 dienās. #2”

Gatavošanās Mans Olimpa virsotnes iekarošanas stāsts sākās ar PostNos Facebook lapā ieraudzītu ierakstu, ka tiek organizēts brauciens uz Kipru “Olimpa izaicinājums” un 22.janvāra ziņu Valdim (grupas vadītājam), lai noskaidrotu, vai vēl ir iespēja pieteikties šim nekomforta braucienam. Pēc pavisam īsas sarakstes un sev svarīgas informācijas noskaidrošanas, rezervēju sev vietu grupā un uz kādu laiku par braucienu… aizmirsu, jo ikdienas skrējienā starp darbu, kursiem un treniņiem nebija ne laika, ne enerģijas domāt par braucienu, kas plānots tikai marta beigās. Tāpēc manā gadījumā sagatavošanās braucienam sākās apmēram…Continue Reading “Olimpa izaicinājums Kiprā. 228 km 9 dienās. #1”

Tie, kuri seko līdzi manām aktivitātēm facebook vai instagram, jau zina, ka 2017.gada  18.novembrī piedalījos “Piedzīvojuma Gars” organizētajā gājienā par godu Latvijai jeb 99km/18h (gājiens tiek ieskaitīts kā veikts, ja dalībnieks finišu sasniedz 20h laika limitā). Neskatoties uz to, ka pārgājiens notika salīdzinoši sen, tomēr nolēmu arī blogā saglabāt īsu ierakstu par manā dzīvē pirmo ultradistanci. Pirms šī gājiena manā kontā bija tikai divi pusmaratoni (21,0975 km) un viens ~30 km pārgājiens Līgatne-Sigulda. Noteikti var šķist, ka mana iepriekšējā pieredze ir “nekāda”, tomēr svarīgi ņemt…Continue Reading “Gājiens par godu Latvijai 99km/18h”

Man vienmēr ir paticis sevi izaicināt un diezgan bieži mēdzu sevi izraut no komforta zonas – te man vajag izmēģināt deltaplānu, te atkal vienai aizbraukt izpētīt kaimiņvalstu skaistākās vietas (ja godīgi, pie ceļošanas vienatnē jau esmu pieradusi), te noskriet pusmaratonu, te… Un tā šo sarakstu varētu papildināt vēl un vēl! Man tiešām ļoti patīk darīt lietas, uz ko paziņas un lielais vairums cilvēku vienmēr attrauc “kam Tev to vajag?” vai “kas Tu galīgi traka?” Traka neesmu, bet vajag! Vajag, lai pārbaudītu sevi! Vajag, lai augtu…Continue Reading “30 km pārgājiens Līgatne-Sigulda”

Ja jūs vienmēr esat uzskatījuši, ka visu panākumu pamatā ir tikai smags darbs vai tikai veiksmīga nejaušība, tad izlasiet šo grāmatu, lai saprastu, cik lielu lomu spēlē šo divu faktoru veiksmīgs savienojums. Autors ar piemēriem no reālu cilvēku dzīvēm spilgti parāda to, ka, jā, no vienas puses, visi, ko mēs šodien saucam par ģēnijiem, ir neatlaidīgi strādājuši daudzas jo daudzas stundas (10 000 stundu princips), taču, no otras puses, aiz katra ģēnija stāv nejaušības un laimīgas sakritības, spēja izmantot laika un kultūras mantojuma sniegtās priekšrocības, kā…Continue Reading “Malkolms Gledvels “Talanta kods. Ceļš uz izcilību.””

“Man bija žēl mammas. Viņai nebija viegli. Ja nebūtu apgādnieka zaudējuma pensijas, ko valsts man katru mēnesi izmaksā, kas zina, kā mums būtu gājis. Reizēm mammai darbs bija, reizēm ne. Tagad, pēdējos gados, vismaz turas vienā vietā, izmācījās bezdarbnieku kursos, nu strādā par lietvedi nelielā tulkošanas birojā un, šķiet, ka jūtas labi. – Es šovakar uz pāris stundām izskriešu, – viņa saka. Vainīgā intonācija mani kaitina. – Darbā dalīja ielūgumus uz stīgu kvarteta koncertu biedrības namā. Man ļoti gribējās, sen nav gadījies nekas sirdij. To…Continue Reading “Jana Egle “Gaismā” (citāti)”

Pēdējā laikā visnotaļ reti lasu kaut ko, kas nav saistīts ar studijām vai darbu, tāpēc jau nedaudz biju piemirsusi, kā ir tad, kad grāmatas teksts burtiski izsit pamatu zem kājām un vienā mirklī izrauj tevi no ikdienas rāmā ritma. Janas Egles stāstu krājums “Gaismā” mani pārsteidza nesagatavotu, bet stāstu varoņi un viņu dzīves likstas lika galvā nepārtraukti malties domām par to, cik tomēr skaudra, nežēlīga un netīra mēdz būt cilvēka daba. Un, nē, nav runa par tiem tur, bet gan par mums pašiem un mūsu…Continue Reading “Jana Egle “Gaismā””

„Mēs pievelkam īpašus cilvēkus – tādus, kas nevēlas gaidīt piecus vai desmit gadus, līdz kāds ieguldīs viņos lielus līdzekļus. Tādus, kas patiešām grib ienirt dziļi ūdenī un paplest pasauli mazliet plašāku.” /Playboy, 1985. II/   „Vienīgais, kas mums pieder, – mūsu idejas, mūsu cilvēki. Tas ir tas, kas liek mums no rīta iet uz darbu. Mēs patiesi vēlamies būt kopā ar šiem lieliskajiem, talantīgajiem cilvēkiem. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka darbinieki ir mūsu uzņēmuma sirds un dvēsele.” /DS konference, 2007. 30. V/   „Apple nav…Continue Reading “Džordžs Bīms „Es, Stīvs Džobss” (citāti)”