Anands Dilvars “Vergs”

Meksikāņu autora un garīgā skolotāja Ananda Dilvara (Anand Dilvar, 1966) grāmata “Vergs” ir spēcīgs stāsts par personības iekšējām pārmaiņām.

Grāmata pamodina lasītāju no miega, apātijas un rutīnas, liekot ar jaunu skatu palūkoties uz sevi, saviem paradumiem un uzvedības modeļiem. “Vergs” burtiski “iebaksta” acīs atziņu, ka tikai un vienīgi katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi un tās kvalitāti.

 

 

Stāsts risinās slimnīcas palātā, kur galvenais varonis, paralizēts un pieslēgts pie mākslīgās elpošanas sistēmas, cīnās ar mokošām sāpēm un cenšas saprast, kur viņš atrodas un kas ar viņu noticis.

Alkohols, narkotikas, strīds ar mīļoto sievieti, smaga avārija un koma.

Piekalts pie slimnīcas gultas, viņš pirmo reizi dzīvē satiekas ar Pavadoni jeb sirdsapziņu, kas kļūst par viņa vienīgo “sarunu” biedru un simbolizē atkalsatikšanos ar savu patieso “Es”. Šķiet, tikai brīdī, kad pilnībā apklusinām sevi, sākam sevi dzirdēt.

Galvenā varoņa iekšējie dialogi atklāj baiļu, iedomu, problēmu un vainas sajūtas uzliktās važas, kurās mēdzam paši sevi ieslēgt brīžos, kad mūsu vērtību sistēma sāk šķobīties:

“[..] bēgot no realitātes alkoholā vai narkotikās, kļūstam akli pret brīnumiem visapkārt un nenovērtējam to, kas mums ir, līdz to pazaudējam.”

Ieņemot upura pozīciju un vergojot pagātnei, audzināšanai, apkārtējo cilvēku diktētajām gaidām vai paša prāta radītajām iedomām, mēs zaudējam vērtīgāko, kas mums dots – brīvību kontrolēt savas domas.

“Apstākļus kontrolēt tu nevari, bet savu reakciju uz tiem gan vari. Tev piederēja un joprojām pieder vara pār savu prātu. Tu izlem, kādas domas domāt un kā reaģēt uz situācijām.”

 

“Tas ir cilvēku lielākais spēks: iespēja izlemt, kā reaģēt uz dzīves piespēlētajām situācijām. Tu nevari kontrolēt neko ārpus sevis, bet vari izlemt, kā to interpretēt un kā pret to attiekties. Tu esi atbildīgs par savām domām, lēmumiem un veidu, kādā vēlies pieredzēt dzīvi.”

Lai izrautos no šīm važām, ir jāapšauba un jāpārbauda visas savas līdzšinējās pārliecības, jo tikai tā iespējams atkal kļūt brīvam. Tas ir uzdevums gan literārajam varonim, gan katram no mums.

 

 

Nozīmīgu vietu stāstā ieņem arī galvenā varoņa un viņa ģimenes attiecību tēlojums, kas atkal un atkal liek uzdot jautājumu, vai tiešām tikai traģēdija var likt ģimenei saliedēties, izrādīt mīlestību, piedot senus aizvainojumus un pāridarījumus?

“Šodien neiedoto mīlestību rīt iedot vairs nevar. Ja šodien nepasaki saviem mīļajiem, cik daudz viņi tev nozīmē, tad rīt tam jau var būt par vēlu.”

Autors aicina apzināties, ka nav jāgaida tikšanās ar nāvi, lai sāktu dzīvot savu dzīvi, uzlabotu attiecības ar tuviniekiem vai mainītu to, kas neapmierina:

“Tu vari katru dienu sākt visu no jauna. Katru rītu, atverot acis, tu atdzimsti un saņem iespēju mainīt to, kas tev nepatīk, un uzlabot savu dzīvi.”

Var piekrist grāmatas priekšvārdā paustajai domai, ka grāmata “domāta drosmīgajiem, kas, nebaidoties no sekām, uzdrošināsies pārskatīt savus uzskatus.” Grāmata, ko ir vērts izlasīt!

 

Citāti no grāmatas:

“[..] vainas apziņa ir bezjēdzīga. Jo, kaut arī vainas apziņa eksistē, cilvēki turpina cits citu nogalināt un neprot būt atbildīgi par sevi un savu brīvību. Tikai uzņēmies atbildību, cilvēks apjēdz, ka pats lemj likteni un ar ikvienu savu lēmumu veido nākotni; viņš atbild par savu rīcību un apzinās, ka nav perfekts, ka var kļūdīties… un kļūdījies nevaino sevi. Ja misēkli iespējams novērst, viņš to novērš; ja tas nav iespējams, tad apzinās, ka pat vislielākā vainas sajūta kļūdu neizlabos.”

 

“Par spīti dvēseles traumām un brūcēm, cilvēkiem vienmēr ir izvēle – vai nu veidot savu dzīvi labāku, vai iznīcināt sevi.”

 

“Esmu sapratis, ka šī dzīve ir mūsu vienīgā iespēja būt pašiem.”

 

“Strīdēšanās ir mēģinājums likt otram redzēt dzīvi tādā veidā, kādā to redzi tu… Un tas nav iespējams!”

 

“Cilvēkus vada nepareiza pārliecība, ka ir nepieciešams tas ārējais “kaut kas”, lai būtu laimīgi. Un viņi neaptver, ka viss nepieciešamais jau ir iedots. Ka laime ir veids, kā uztvert dzīvi, – prāta stāvoklis, ieradums.”

 

“Vajadzēja nomirt, lai dzīvotu.”

 

“Nāves klātbūtnē mazās ikdienas nebūšanas vairs nešķiet tik nopietnas, raizēšanās zaudē jēgu; strīdi, ienaids un aizvainojums pārstāj aptumšot attiecības, jo mēs gribam atlikušo laiku aizvadīt vislabākajā veidā.”

 

“Mīlestība ir brīvība. Mīlestība nepieprasa, tā nealkst mainīt otru, tā nav īpašnieciska, tajā nav nosacījumu.”

 

“Visi agrāk vai vēlāk nomirst, un visi pēc sevis atstāj neizmantotas iespējas. Taču tas, ko mēs būtu varējuši izdarīt, neeksistē. Eksistē tikai tas, ko patiešām izdarām.”

 

“Jābaidās ir tikai no tā, ka nevari būt pats, ka dzīve paiet, bet tu nedari to, kas tev patīk, ka tu neizmanto iespēju un nepa­rādi citiem, kas patiesībā esi un ko domā, ka nedalies ar citiem tajā, kas tev ir. Tu esi daļa no dzīves un, tieši tāpat kā pārējie, vari turēt galvu augsti paceltu. Pagātnes kļūdas ir aizmirstas, un nākotnes kļūdas tiks piedotas. Neviens, izņemot tevi pašu, tavas neveiksmes nereģistrē. Bargais tiesnesis, sprieduma izpildītājs un negantais kritiķis – tas viss esi tu pats! Rimsties beidzot! Un piedod sev: to vari tikai tu.”

 

Grāmata saņemta no izdevniecības.

Grāmatas nosaukums: “Vergs. Stāsts par iekšējām pārvērtībām, mīlestību, piedošanu un gara brīvību.” (e-grāmata)
Autors: Anands Dilvars
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Izdošanas gads: 2018
Lappušu skaits: 112 lpp.
ISBN: 978-9934-0-7414-1
No angļu valodas tulkojusi Meldra Āboliņa.

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *