Vilhelms Šmids “Rimtums. Ko mēs iegūstam, kad kļūstam vecāki”

Vērojot cilvēkus pusmūža vecumā, mani nereti ir nodarbinājis jautājums – kāpēc vieni par visām varītēm cenšas apsteigt laiku, bet citi mierpilni izbauda savu patieso vecumu? Kāpēc vieni uzkrītoši demonstrē savu spēju turēt līdzi jauniešiem, bet citi pieņem faktu, ka viņu dzīves temps, gadiem ejot, kļuvis lēnāks? Vai tas nozīmē, ka tie otri ir pāragri padevušies? Vai gluži pretēji, – ka viņi ir gana viedi, lai spētu pieņemt savu vecumu un dzīvotu saskaņā ar dabisko laika ritējumu?

Atbildes uz šiem un daudziem citiem ar novecošanu saistītiem jautājumiem var rast filozofa Vilhelma Šmida (Wilhelm Schmid, dz.1953) grāmatā “Rimtums. Ko mēs iegūstam, kad kļūstam vecāki”.

 

Attēls: no zvaigzne.lv

 

Jāatzīst, ka sākotnēji man prātā nelīmējās kopā grāmatas nosaukums ar koši sarkano vāka noformējumu, jo rimtumam taču piestāvētu kas mierīgāks, gaišāks un vieglāks. Šķiet, atbildi atradu frāzē “[..] modernie laiki tā uzvanda cilvēkus un tik ļoti savanda viņu dzīves, ka pieņemas spēkā alkas pēc rimtuma.” Varbūt arī lasītājs vispirms ir jāsakacina, lai tas ar vēl lielāku interesi tvertu grāmatas lappusēs ierakstīto rimtuma kodu?

Grāmata ir autora mēģinājums sameklēt un parādīt 10 soļus uz rimtumu, jo tieši rimtums jeb prasme apzināti ļauties dzīves plūdumam ir viens no veidiem, kā pieņemt un cieņpilni iznest savu vecumu. Ceļā uz rimtumu izdalāmi tādi soļi kā domas par dzīves laikiem, ieradumu izkopšana, prieka un laimes baudīšana, pieskaršanās, attieksme pret nāvi u.c.

Autors norāda, ka rimtums nav cīņa ar novecošanu, bet spēja apzināties un pieņemt šo dabisko procesu:

“Mācīties sadzīvot ar savu vecumu kļūst par jaunu uzdevumu, lai izveidotu mākslu no tā, kas reiz bija kaut kas pašsaprotams: art of aging, nevis anti aging, – māksla kļūt vecākam, lai sadzīvotu ar šo procesu, nevis lai dzīvotu pret to.”

Piekrītiet, diezgan nepopulārs un pat neērts viedoklis mūsdienu sabiedrībā, kas radusi kultivēt teju mūžīgās jaunības ideju un uztvert novecošanu kā slimību, ko var uzveikt:

“Novecošanas problēma modernajos laikos tiek uzskatīta par bezjēdzīgu, to pat skata kā slimību, kas laikus jāpamana un pret ko visiem spēkiem jācīnās, lai kaut kad tā beidzot tiktu izoperēta.”

V.Šmids pārliecinoši oponē šim sabiedrībā valdošajam forever young kultam, izceļot novecošanas dabisko (novecošana kā indivīda pakāpeniska pierašana pie tā fakta, ka viņa dzīve iet uz beigām) un kulturālo jēgu (to resursu atklāšana, kas dzīvi padara vieglāku un bagātāku), kas ļauj no filozofiskāka skatu punkta paraudzīties uz laika ritējumu.

 

 

Grāmata, manā skatījumā, piemērota plašam lasītāju lokam un būs interesanta gan tiem, kuri vēl izbauda eksperimentu laiku dzīves pirmajā ceturksnī, gan tiem, kuri iesoļo (cerams, rimti) trešajā vai ceturtajā dzīves ceturksnī.

Uzdāviniet šo grāmatu saviem vecākiem un izlasiet paši, lai daudz apzinātāk paraudzītos uz to vecuma posmu, kurā šobrīd atrodas jūsu vecāki vai vecvecāki!

 

Citāti no grāmatas:

“Tā vietā, lai visus spēkus izšķiestu cīņā pret kļūšanu vecākam, es labāk pašapzinīgi eju dzīves iegravētām rievām sejā.”

 

“Rimti dzīvot cilvēks var tikai ar to, ko viņš akceptē kā patiesu, – citādi viņam vajadzīgi visi spēki, lai noliegtu šķietami nepatieso, kas tomēr eksistē.”

 

“Kas īsti dzīve ir? Kaut kas intensīvi jūtams, tad atkal nemaz, šķietami vienmēr vienāda, te atkal pavisam citāda, reizēm ļoti mainīga, te atkal vistīrākais ieradums. Tā sniedz priekus un laimi, taču reizē arī sāpes un nelaimi, un neviens nezina, kā tieši funkcionē šis sadalījums.”

 

“Novecošana min uz pēdām kā vajātājs, kurš neņem vērā nekādu distanci un kuru par to nevar saukt pie atbildības.”

 

“[..] dzīve ir pārāk īsa, lai dzertu sliktu kafiju. Gaiši brūnīgās, krēmīgās kafijas smarža, melnum melnās kafijas garša, kofeīna rosinošā iedarbe ir prieki, kuru dēļ vien jau ir vērts būt sērīgam par to, ka dzīve sveras uz otru pusi, un tomēr cerēt, ka tik ātri viss nebeigsies.”

 

“Pieskaršanās ir uzmanība, bez kuras cilvēkam draud dvēseliska un visbeidzot arī fiziska izkalšana un novīšana. Jo mazāk pieskārienu cilvēks piedzīvo, jo svešāks viņš kļūst pats sev un citiem, un beigās arī pasaulei. Viņš jūtas izslēgts, nezinot tā iemeslus. Ja neviens un nekas vairs nepieskaras, viņš nomirst vientulībā ilgi pirms nāves.”

 

Grāmata saņemta no izdevniecības.

Grāmatas nosaukums:  “Rimtums. Ko mēs iegūstam, kad kļūstam vecāki.” (e-grāmata)
Autors: Vilhelms Šmids
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Izdošanas gads: 2017
Lappušu skaits: 80 lpp.
ISBN: 978-9934-0-7042-6

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *