Ar basām kājām pa kvēlojošām oglēm

Sevis izaicināšana un izgrūšana no komforta zonas man nav sveša, tomēr ugunsstaigāšanai iekšēji gatavojos vairākus mēnešus. Jau jūnijā, kad vēl gulēju slimnīcā, zināju, ka man, lai “savāktos” jaunam dzīves posmam, nepieciešams izdarīt kaut ko “neiespējamu”.

Sāku meklēt iespējas un mani ieintriģēja staigāšana pa oglēm – iekšēji jutu, ka tas ir tas, kas man šobrīd ir vajadzīgs. Domāts, darīts – dažas dienas pirms Fire Hawk organizētā Ģimeņu ugunsstaigāšanas pasākuma nosūtu pieteikuma vēstuli un “esmu iekšā.” Turpmākās dienas ir tik aizpildītas ar dažādiem darbiem un notikumiem, ka īsti pat neatliek laiks daudz domāt par gaidāmo notikumu.

Pienāk sestdiena (08/09/2018). Dienas pirmo pusi pavadu kursos un tikai vakarpusē tā pa īstam apjaušu, kas mani sagaida vakara noslēgumā. Ieslēdzas bailes.

Apsolu pati sev, ka nedzīšu sevi oglēs, ja jutīšu iekšēju pretestību.

No plkst. 18:30 sākam pulcēties “Zirgzandalēs”. Piemērotāku vietu šim pasākumam man grūti iedomāties. Jau ienākot lauku sētas teritorijā, izjūtu neparastu mieru, klusumu un vienotību ar dabu.

Iesākumā ir dažas aktivitātes, kam seko kopīga ugunskura iekuršana un teorētiska ievadlekcija par ugunsstaigāšanu, tās vēsturi un praksi mūsdienās. Laiks paiet nemanot, un, līdz ar tumsas iestāšanos, esam gatavi stāties pretī savām iluzorajām bailēm un pārvarēt 4 m garu uguns taku (maksimālā ogļu temperatūra, ko var sasniegt ar alkšņa malku, ir ~600°C).

 

Foto: no “Fire Hawk” arhīva

 

Kvēlojošās ogles gail tumsā, fonā skan latviešu spēka dziesmas, un es ar katru mirkli izjūtu arvien lielāku vienotību ar dabu un pārējiem dalībniekiem. Enerģija, kas kūsā gaisā, ir fantastiska! Ar ovācijām sveicam pirmos drošsiržus… Ieelpa – izelpa un aiziet! Esmu uz oglēm un jau pēc brīža esmu pāri! Vēsajā zālē notraušu ogles no basajām pēdām un tikai tad starp kāju pirkstiem sajūtu dedzinošas sāpes – jā, āda ir pušu, un pirkstā izdedzis robs. Saprotu, ka, sperot pēdējo soli, uz mirkli esmu zaudējusi fokusu, kā rezultātā saņēmu tūlītēju Uguns pretreakciju. Pelnīti.

Zinu, ka gribu iet vēlreiz, jo otrajam gājienam nepieciešams pat vēl lielāks iekšējais spēks, nekā pirmajam. Nogaidu un vēroju, kā dalībnieki viens pēc otra šķērso uguns ceļu. Vārdos neaprakstāms spēks un enerģija!

Tiek izslēgta mūzika, un iestājas klusums. Iespēja šo spēka un pašattīrīšanās rituālu veikt dabas skaņu ielokā. Jūtu – jā, tagad! Soli pēc soļa, izjūtot dziļu pateicības sajūtu un pietāti pret Māti Dabu, soļoju otro reizi. Perfekti – bez mazākās aizķeršanās esmu pāri! Neaprakstāma gandarījuma un iekšējā piepildījuma sajūta! Esmu laimīga būt šeit un tagad!

Sekojot organizatoru lūgumam, telefonus un kameras pasākuma laikā neizmantojām, tāpēc man nav bilžu, ko jums parādīt. Toties man ir vesela jūra patiesi izbaudītu un neizdzēšamu emociju, kas atkal un atkal atgādinās par šo notikumu! 😊

 

Foto: no “Fire Hawk” arhīva

 

Dažas pasākuma laikā gūtās atziņas:

  • Mūs māca domāt ārpus rāmjiem, bet varbūt šo rāmju patiesībā nemaz nav?
  • Ej ar domu, ka tu gribi tikt pāri oglēm. Tāpat arī dzīvē – lai cik daudz šķietami neiedomājamu šķēršļu būtu tavā ceļā, koncentrējies uz mērķi.
  • Neiespējamais ir iespējams.
  • Esi šeit un tagad, esi klātesošs un par visiem 100% izbaudi visu, ko tu dari.
  • Attiecības veido divi un par attiecību kvalitāti ir atbildīgi abi (pamēģiniet žonglēšanu pārī – tā ir lielisks veids, kā sajust partneri un domāt par kopējo rezultātu).
  • Mūsu šodienas lēmumi veido mūsu rītdienas dzīvi.
  • Tu pats esi atbildīgs par saviem pieņemtajiem lēmumiem un dzīves kvalitāti.
  • Abi lēmumi – “jā” un “nē” – ir vienlīdz spēcīgi un vienlīdz cienījami. Nevilcinies un nešaubies, bet pieņem skaidru, konkrētu lēmumu.

 

P.S. Nemēģiniet atkārtot mājās! 🙂

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterEmail this to someone

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *