Olimpa izaicinājums Kiprā. 228 km 9 dienās. #1

Gatavošanās

Mans Olimpa virsotnes iekarošanas stāsts sākās ar PostNos Facebook lapā ieraudzītu ierakstu, ka tiek organizēts brauciens uz Kipru “Olimpa izaicinājums” un 22.janvāra ziņu Valdim (grupas vadītājam), lai noskaidrotu, vai vēl ir iespēja pieteikties šim nekomforta braucienam.

Pēc pavisam īsas sarakstes un sev svarīgas informācijas noskaidrošanas, rezervēju sev vietu grupā un uz kādu laiku par braucienu… aizmirsu, jo ikdienas skrējienā starp darbu, kursiem un treniņiem nebija ne laika, ne enerģijas domāt par braucienu, kas plānots tikai marta beigās. Tāpēc manā gadījumā sagatavošanās braucienam sākās apmēram divas nedēļas pirms tā un noritēja salīdzinoši mierīgi, jo visa nepieciešamā informācija par to, ko vēlams ņemt līdzi, jau bija atrodama mūsu ceļotāju grupiņas WhatsApp grupā. Par to vēlreiz atsevišķs paldies Valdim, kurš gan operatīvi atbildēja uz visiem mūsu jautājumiem, gan sniedza praktiskus padomus iz savas ceļotāja pieredzes.

 

 

Ekipējums

Ņemot vērā to, ka brauciens paredzēja, ka vairākas naktis gulēsim teltīs un visu 11 dienām nepieciešamo nesīsim līdzi mugursomās, tad, protams, jautājums par mugursomas saturu bija īpaši aktuāls. Pati ceļoju ar Pinguin Trail 42 mugursomu (somas svars: 1,25 kg), kurā līdzi bija:

  • Telts (manā gadījumā Jack Wolfskin GOSSAMER vienvietīgā telts, svars: 1,75 kg);
  • Guļammaiss (SNUGPAK sleeping bag, svars: 1,7 kg; komforta temperatūra: -2°C). Manā gadījumā guļammaiss bija viena no smagākajām lietām, ko ņēmu līdzi, jo man primāri bija svarīgi, lai tas būtu iespējami silts un lai naktīs kalnos man nebūtu auksti. Turpmāk garākiem pārgājieniem, kur tiešām katrs grams ir no svara, tomēr lūkošos pēc vieglākas alternatīvas, bet šo atstāšu kā sabiedroto pārbraucienos ar auto.
  • Telts paklājiņš.
  • Apavi. Ņemot vērā, ka man ir tikai ziemas speciālie pārgājienu apavi un jaunus pirkt nebūtu bijis  īpaši prātīgi, jo nepaspētu ienēsāt, tad šoreiz iztiku ar diviem Nike sporta apavu pāriem – Nike Air Zoom Pegasus 32, ar kuriem novembrī jau biju veikusi 99 km lielu distanci mazāk kā 20h un Nike Zoom Structure 20, ar kuriem arī nogāju visu distanci (zole izrādījās ļoti pateicīga Kipras kalnainajam reljefam), bet ikdienai/atpūtai izmantoju pludmales čībiņas (iešļūcenes).
  • Apģērbs. Šajā sadaļā ieteiktu pārāk neaizrauties un ņemt līdzi tikai pašu, pašu nepieciešamāko, jo, kā pierādījās praksē, pilnīgi pietiek ar 2-3 viegliem sporta t-krekliem. Man līdzi bija 5 sporta t-krekliņi, 2 termodžemperīši un 1 termobikses gulēšanai, garās un pusgarās bikses pārgājieniem, šorti, ūdensnecaurlaidīga sporta jaka, dūnu jaka, veļa un 5 pāri zeķu (rēķināju tā, lai vismaz divas dienas pēc kārtas varu nomainīt zeķes vismaz 2x dienā), viegla vasaras kleitiņa (dāmas, to tiešām nevajag!), siltās zeķes gulēšanai un PostNos galvas lakatiņš. No pieredzes iesaku līdzi paņemt arī vienu plānu, vieglu krekliņu ar garām piedurknēm, kas ādu pasargās, ja būs gadījies apdegt saulē.
  • Lietus mētelis (nenoderēja).
  • Mazs dvielītis.
  • Ēšanas piederumi (Pinguin prīmuss, termokrūze ar vāciņu, ēdiena trauciņš, Spork dakša-karote, pudele ūdenim).
  • Higiēnas/skaistumkopšanas produkti (šampūns, dušas želeja, mitrās salvetes, papīra salvetes, lēcas + lēcu šķidrums, zobu pasta + zobu birste, dezodorants, ķemme, spogulītis, sauļošanās krēms u.c.).
  • Tehnika + lādētāji (telefons, fotoaparāts, Kindle Paperwhite e-grāmatu lasītājs, Power bank, sporta pulkstenis Garmin Forerunner 235).
  • Ēdiens (daļu no ēdiena ņēmām līdzi no Latvijas) – auzu pārslu putra brokastīm, ko jau mājās biju sajaukusi kopā ar čia sēklām un rozīnēm, dažādas sausās zupiņas, Dobeles dzirnavnieka četru graudu pārslu putra, halva, rozīnes un dažādi batoniņi uzkodām.
  • Plāksteri (Compeed plāksteri papēžiem un parastie – visam pārējam) un medikamenti (par cik ar zālēm esmu uz “jūs”, neko speciāli nepirku un nemeklēju un paņēmu līdzi 1 paciņu Coldrex un dažas paracetamola tabletes, kas bija palikušas pāri pēc manas slimošanas marta sākumā). No mūsu pieredzes iesaku līdzi ņemt arī kokosa eļļu (izcili ārstē saules apdegumus!), Compeed prettulznu rullīti (vēl pirms tulznu veidošanās apstrādājiet ar to vārīgās vietas), adatu + diegus tulznu duršanai un drenāžu veidošanai, kā arī kādu tulznu/rētu/brūču dezinfekcijas līdzekli.
  • Lukturītis (der jebkurš, bet, manuprāt, ērtāki ir tieši galvas lukturīši).
  • Piezīmju blociņš un pildspalva.
  • Nūjas – man ir Komperdell divdaļīgās teleskopiskās nūjas (svars: 0,39 g), bet tās šoreiz līdzi neņēmu, jo nebiju pārliecināta par savām nūjošanas prasmēm. Principā bez nūjām var arī iztikt, bet es tomēr ieteiktu paķert līdzi, jo tādējādi ne tikai atvieglosiet sev kāpienu kalnos, bet arī mazināsiet slodzi kājām.

Ja dodaties līdzīgā piedzīvojumā pirmo reizi un pārgājieni vai outdoor aktivitātes jums drīzāk ir rets izņēmums, nekā dzīvesveids, tad es ieteiktu izvērtēt iespēju daļu no nepieciešamā inventāra iznomāt, lai nav jāpērk un vēlāk jākrāj putekļi uz iegādātajām mantām (ja ceļojat ar grupu, grupas vadītājs vai kāds no biedriem noteikti varēs ieteikt, kur labāk nomāt teltis, guļammaisus u.tml. piederumus).

Manas mugursomas svars kopā ar telti un guļammaisu, ko stiprināju klāt teltij no ārpuses bija 12.9 kg (kopā ar dzeramo ūdeni, kas bija 2-3 litri dienā, somas svars sasniedza ~15 kg).

 

 

Ierašanās Kiprā un apziņa, ka “viss ir pa īstam”

Mūsu piedzīvojums vairāk nekā 220 km garumā sākās 31. marta rītā, kad mūsu kompānija 10 cilvēku sastāvā satikās lidostā. Izlidošana bija paredzēta 11:10, bet reiss kavējās un no Rīgas izlidojām tikai 12:25, attiecīgi arī Kiprā ieradāmies vēlāk, nekā sākotnēji plānots – 16:15. Pirmo vakaru iezīmē kopīgas iepazīšanās vakariņas, pastaiga pa pilsētu, geocaching slēpņa meklēšana, interesantas sarunas uz terases pie vīna glāzes un pelde baseinā.

Īstais piedzīvojums sākās 1.aprīlī (starp citu, pateicoties grupas vadītāja un viesnīcas personāla gādībai, arī mums bija iespēja Lieldienu rītu iesākt ar olu kaujām), kad ar somām plecos veicām ~36 km garu distanci. Šķiet, daudziem no mums tieši pirmā diena bija fiziski viena no izaicinošākajām dienām, jo ne kājas, ne mugura, ne pleci nebija gatavi tādai slodzei tādā karstumā. Toties līdz ar pirmajām tulznām un pirmajiem nobrāzumiem nāca apziņa, ka tas viss notiek pa īstam un ka atkāpšanās ceļa nav!

Pirmajā dienā kempinga vietā ieradāmies līdz ar tumsas iestāšanos un telšu ciematiņu būvējām jau galvas lukturīšu gaismā. Un, kā jau tūkstoš zvaigžņu viesnīcai piedienās, miegs teltī pēc dienas tveicē veiktajiem kilometriem bija īpaši salds.

 

 

Turpinājums sekos.

 

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterEmail this to someone

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *