99km/18h*

*gājiens tiek ieskaitīts kā veikts, ja dalībnieks finišu sasniedz 20h laika limitā.

 

Tie, kuri seko līdzi manām aktivitātēm facebook vai instagram, jau zina, ka 2017.gada  18.novembrī piedalījos “Piedzīvojuma Gars” organizētajā gājienā par godu Latvijai jeb 99km/18h.

Neskatoties uz to, ka pārgājiens notika salīdzinoši sen, tomēr nolēmu arī blogā saglabāt īsu ierakstu par manā dzīvē pirmo ultradistanci. Pirms šī gājiena manā kontā bija tikai divi pusmaratoni (21,0975 km) un viens ~30 km pārgājiens Līgatne-Sigulda.

Noteikti var šķist, ka mana iepriekšējā pieredze ir “nekāda”, tomēr svarīgi ņemt vērā to, ka jau kopš bērnības fiziskās aktivitātes ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa – tautas dejas (uzkrāta padsmit gadu pieredze), Latīņamerikas dejas, balets, treniņi svaru zālē, fitness, dažādas grupu nodarbības un, protams, skriešana, līdz ar to ķermenis lielā mērā ir pieradis pie zināmas fiziskās slodzes. Cilvēkam, kurš ir tik tikko uzsācis fiziskās aktivitātes, es noteikti neieteiktu šo gājienu kā pirmo pārbaudījumu, jo “sačakarēs” gan veselību, gan uz visiem laikiem “atsitīs” vēlmi iet pārgājienos! Bet tie, kuri ikdienā nodarbojas ar kādu sporta veidu un ir fiziski aktīvi, var mēģināt, jo trasē piedzīvotais un sajūtas finišā ir fantastiskas! 😊

Gājiena “sāls” ir idejā, ka 18h laikā jānoiet tik km garš maršruts, cik gadu ir Latvijai (detalizētāk par gājiena ideju un filozofiju noteikti lasiet “Piedzīvojuma Gars” facebook profilā vai mājas lapā).

Tātad 2017.gadā tie bija 99 km, kas veda no Piņķu baznīcas (gājiena starts) uz Ložmetējkalnu (1. kontrolpunkts – 21km) – Valgundi (2.KP – 40km) – Damradiem (3.KP – 55km) – Jaunolaini (4.KP – 68km) – Jaunmārupi (5. KP – 83km) – finišs pie Brīvības pieminekļa (99 km).

Laikapstākļi, jāsaka, mūs lutināja, jo gaiss bija dzestrs, bet zeme piesalusi un ar nelielu sniega segu. Kā uzzinām no organizatoru stāstītā, iepriekšējā gadā (t.i., 2016. gadā) bija spēcīgs lietus, kā rezultātā daļa trases bija zem ūdens, un iešana bija apgrūtināta, bet sveces, kas norādīja maršrutu, bija daļēji nodzisušas, kas atkal sarežģī visu šo pasākumu. Arī psiholoģiski šādos apstākļos iet ir daudz sarežģītāk!

Daži ieteikumi, ko ņemt vērā, ja esat izlēmis piedalīties 100km/18h vai līdzīgā ultragarās distances pārgājienā:

  1. Izziniet iepriekšējo gadu dalībnieku pieredzi! Tieši no iepriekšējo gadu dalībnieku pieredzes var iegūt daudz vērtīgu padomu un ieteikumu. Es pati pēc pieteikšanās gājienam izpētīju “Piedzīvojumu Gars” facebook lapā pieejamo informāciju par gājienu, kā arī sazinājos ar iepriekšējā gada dalībniekiem Oskaru (finišēja pirmais) un Guntu, no kuriem, pirmkārt, saņēmu milzīgu atbalsta un motivācijas devu, kā arī praktiskus padomus ekipējuma izvēlē.

Un paldies Guntai, kura visas dienas garumā man sūtīja uzmundrinošas ziņas facebook, kas mani uzlādēja ar neticamu enerģiju, spēku un cīņassparu! Un tieši šāds atbalsts un līdzcilvēku ticība tam, ko tu dari, liek saņemties pat tad, ja šķiet, ka vairs nevari, jo varat būt droši, ka trasē būs smagi kā fiziski, tā psiholoģiski.

  1. Gatavojieties startam ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski! Kā jau minēju iepriekšējā punktā, gatavojieties, ka trasē būs ļoti smagi, tāpēc sagatavošanās posmā ir svarīgi ne tikai trenēt fizisko izturību, bet gatavoties arī psiholoģiski – vizualizējiet trasi, savas emocijas, pārdomājiet, kā sevi motivēsiet lūzuma punktos, atrodiet savu iekšējo motivāciju, kāpēc jums ir svarīgi pieveikt šo distanci, domājiet par to gandarījuma sajūtu, kas pārņems finišā utt.

Kas attiecas uz mani, tad es zināju, ka varu pieveikt visu distanci un skaitlis 99 km kā tāds mani nebiedēja. Mani vairāk uztrauca organizatoru uzliktais laika limits, proti, 18 h. Psiholoģiski es biju gatava trasei un iespējamajām grūtībām par visiem 100%!

  1. Uzstādiet mērķi un atrodiet savu motivāciju, kāpēc jums ir svarīgi veikt šo distanci. Mērķi, kā liecina pieredze, katram gājējam ir savi – vieniem tas ir simbolisks gājiens līdz pirmajam kontrolpunktam, kādam sacensības un trases rekordu labošana, vēl kādam – vēlme tikt līdz finišam, neskatoties uz laiku utt. Un vissvarīgākais, protams, ir saprast, kas ir jūsu motivācija, kāpēc ir svarīgi veikt šo distanci.
  2. Rūpīgi izplānojiet līdzi ņemamo ekipējumu – ņemot vērā, ka viss somas saturs 99km garumā būs jānes pašiem uz saviem pleciem, tad, pirmkārt, ir svarīgi izvēlēties ērtu mugursomu un, otrkārt, pareizi/pārdomāti izvēlēties tās saturu. Te gan jāsaka – cik gājēju, tik variantu, jo trasē bija gan tadi, kuri bija “bruņojušies” tikai ar ūdeni un dažām sporta želejām, gan tādi, kuri līdzi bija paņēmuši “visu”.

Pati es izlīdzējos ar vienkāršu ikdienas Nike mugursomu, kurā līdzi ņēmu:

  • tīrs dzeramais ūdens un pārtika (banāni, zefīri ātrākai eneģijai un dažas siermaizes sātīgākām maltītēm). Te gan izvēle, ko un cik daudz ņemt līdzi, ir tieši atkarīga no tā, vai distancē paredzēti kontrolpunkti, kuros varēs uzpildīt ūdens pudeles un saņemt ko ēdamu;
  • maiņas apavi (manā gadījumā tie bija gumijas pusszābaciņi, kas tā arī palika neizmantoti). Starp citu, trasei izvēlējos savas vecās, iznēsātās Nike botas 😊, jo sapratu, ka nav jēga iegādāties speciālus pārgājiena apavus, jo tāpat nepaspētu tos ienēsāt);
  • maiņas zeķes + talka pulveris. Šis ir tiešām svarīgs punkts, jo, ja laicīgi nepamainīsiet zeķes, riskējat iedzīvoties tulznās. Ieteikums, ko saņēmu arī no iepriekšējo gadu dalībniekiem, un ko arī šobrīd turpinu pielietot visos garo distanču pārgājienos – mitrā laikā uz pēdām/zeķēs un apavos saberiet talka pulveri, kas atgrudīs/uzsūks lieko mitrumu (jā-jā, tas pats pulveris, ko izmanto mazuļiem).
  • kabatas lukturīti + baterijas (daļu distances veiksiet tumsā);
  • plāksterus;
  • ūdensnecaurlaidīgu sporta jaku gadījumam, ja uznāk lietus/slapjš sniegs;
  • uzlādētu telefonu ar lejuplādētu maršruta karti. Te gan jāsaka, ka trase bija ļoti labi marķēta un Endomondo karte man noderēja tikai Mārupes apvidū, kur, pirmkārt, dažas norādes jau bija norautas, un, otrkārt, nogurums lika par sevi manīt, kā rezultātā bija daudz grūtāk noorientēties apvidū, pamanīt norādes un pieņemt loģiskus lēmumus;
  • atstarojošā veste – obligāta prasība no organizatoru puses, jo, kā jau minēju, daļa posma veicama diennakts tumšajā laikā.
  • Viss pārējais pēc katra paša ieskatiem – varat ņemt līdzi gan nūjas, gan termosus ar siltiem dzērieniem, gan daudz ko citu, bet atcerieties, ka teju 100km pārgājienā jutīsiet katru gramu, ko esat ielicis savā somā! 😊
  1. Izpētiet un lejuplādējiet telefonā gājiena maršrutu, kā arī saglabājiet organizatoru telefonu numurus tml. jeb izdariet visu, lai varētu sekot līdzi trasei un vajadzības gadījumā (trauma, apmaldīšanās u.tml.) jūs varētu sazināties ar organizatoriem.
  2. Izgulieties un atpūtieties pirms starta!

Un noslēgumā dalos savās pārdomās, ko publicēju savā Instagram kontā neilgi pēc finiša.

Man tie bija 99km, kuru laikā:

  • pateikt “paldies” Latvijai un domās izdziedāt visu latviešu spēka dziesmu arsenālu;
  • pateikties par to, kas man ir dots;
  • izaicināt sevi, izcīnīt iekšējo cīņu un pierādīt sev, ka es to varu;
  • iemācīties “izslēgt” domas par to, ka ir fiziski grūti (oh, te varat uzskaitīt visus iespējamos variantus – ledusaukstā purva ūdenī izmērcētas kājas, pārgurums, asiņainas un tulznām noklātas pēdas, neprātīgas locītavu sāpes, kas katru sperto soli padara par īstu pārbaudījumu utt.) un spēt fokusēties uz savām iekšējām sajūtām, ieklausīšanos dabā, sarunu biedra stāstījumu…Un pats svarīgākais, – gūt patiesu baudu no piedzīvotā!
  • izgrūst sevi ārā no komforta zonas un paplašināt savas pieredzes robežas;
  • augt un kļūt garīgi spēcīgākai;
  • labāk iepazīt sevi;
  • “atslēgties” no ikdienas sīkumiem/raizēm;
  • iemācīties noticēt sev, paļauties uz sevi un uzņemties atbildību par izdarītajām izvēlēm, kā arī iemācīties kontrolēt stresu un pieņemt izsvērtus lēmumus saspringtās situācijās (pamēģiniet tumsā noorientēties mežā/apkārtnē, kurā nekad neesat bijuši, brīdī, kad jūsu lukturītis “izdomā” paņemt pauzi, un apkārt nav neviena cilvēka un sapratīsiet, par ko es runāju);
  • gūt neaprakstāmu baudu no adrenalīna sajūtas;
  • uzvarēt sevi un pateikties sev par šo piedzīvojumu!

99km/18h ir stāsts par mani un manu Latviju!

Kas attiecas uz manu rezultātu, tad finišu sasniedzu 19 stundās un 55 minūtēs, kas ir tieši 5 minūtes pirms kontrollaika! Āķis lūpā ir un nākošajos gados noteikti centīšos labot pati savu rezultātu, lai noietu šo gājienu mazāk kā 18h! Te gan uzreiz jāsaka, ka man personīgi šis ir un vienmēr būs vairāk meditatīvs gājiens, nevis sacensība! 😊

Statistika:

KP1 in

KP1 out KP2 in KP2 out KP3 in KP3 out KP4 in KP4 out KP5 in KP5 out Finiša laiks Laiks distancē, atskaitot KP pavadīto laiku KP pavadītais laiks
03:09 03:17 06:58 07:16 09:28 09:51 12:20 12:37 15:35 16:21 19:55 18:03 01:52

Un kopumā no 61 dalībnieka finišēja 21, kas, kā stāsta organizatori, ir rekordliels rādītājs! 🙂

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterEmail this to someone

You may also like...