Džeimss Boldvins “Džovanni istaba”

 

Džeimss Boldvins (attēls no all-biography.ru)

Džeimss Boldvins (attēls no all-biography.ru)

 

Amerikāņu rakstnieks Džeimss Boldvins (James Baldwin, 1924-1987) literatūrā pazīstams kā gana pretenciozs un drosmīgs rakstnieks, kurš savos darbos nebaidījās skart tādas tēmas kā rasu nevienlīdzība un homoseksuālisms, kas 20. gs. vidus rasistiskajai un homofobajai Amerikas sabiedrībai bija tabu tēmas. Literāro piepildījumu Boldvins rod Francijā, kur Sēnas upes krastā top divi viņa izcilākie darbi – “Go Tell It on the Mountain” (1953) un “Giovanni’s Room” (1956).

Dzīvojot Francijā, Boldvins turpina interesēties par notiekošo ASV, tikai dara to no droša attāluma – “Пользуясь Европой как наблюдательным пунктом, он открывает Америку” (no grāmatas priekšvārda), bet savu nedaudzo vizīšu laikā ASV Boldvins pievēršas cilvēktiesību kustībai.

 

Attēls no interneta

Attēls no interneta

 

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka grāmata „Džovanni istaba”, kas, starp citu, ir daļēji autobiogrāfisks darbs, veltīta tikai homoseksuālisma tēmai, taču patiesībā šī grāmata ir daudz dziļāka un atsedz ne vienu vien tā laika (un arī mūsdienu) problēmu – paaudžu konflikts, dažādu uzskatu sadursme, sevis meklējumi un pašnoteikšanās problēma, pakļaušanās sabiedrībā vispārpieņemtajām normām un nostāšanās pret tām, Amerikas nācijas izpratne, Itālijas un Francijas sabiedrības raksturojums un daudz, daudz kas cits. Tieši šī romāna daudzšķautnainība bija tas faktors, kāpēc man šī grāmata tik ļoti patika un kāpēc es gribu to pārlasīt vēl un vēl.

Par sižetu: amerikānis Deivids sevis meklējumos bēg no ASV un dodas uz Franciju, kur kādā bārā viņš sastop itāli Džovanni. Jauniešu starpā uzplaiksnī jūtas, tāpēc pēc kāda laika viņi sāk dzīvot kopā šaurā istabiņā, radot sev personīgu un noslēgtu pasauli, kuru paši vēlāk arī sagrauj! Deivida tēls iemieso sevī visus puritāniskās Amerikas ieaudzinātos kompleksus un stereotipus – viņš slēpj savu seksuālo orientāciju un, „lai būtu kā visi”, ir apņēmis līgavu Hellu. Turpretī mazā Itālijas pilsētiņā dzimušais Džovanni ir Deivida pretstats – viņa galvā nav nekādu aizspriedumu, viņš dzīvo emociju vadīts un no savām vēlmēm (arī seksuālajā ziņā) nekautrējas. Ja Džovanni tēls man ļoti simpatizēja, tad emocionāli pasīvais Deivids un viņa rīcība un nenoteiktība reizēm ārkārtīgi tracināja, bet, saprotot, ka puisis ir sevis meklēšanas procesā, viņa neloģisko rīcību varētu arī piedot, ja vien visām šīs mīlas lietām nebūtu tik traģisks iznākums – jau grāmatas sākumā autors atklāj, ka šī mīlestība atņems Džovanni dzīvību… Deivids, kurš tik ļoti grib mīlēt Džovanni un tikpat ļoti grib aizbēgt no viņu kopējās istabas, tā arī nespēj tikt galā ar savām jūtām, bet traģiskais iznākums uz visiem laikiem viņu sasaista atmiņās par Džovanni istabu. Lielā mērā tieši Deivida nenoteiktība sagrauj triju jauniešu dzīves – Hellas, Džovanni un viņa paša…

Šī ir viena no tām grāmatām, kas emocionāli ir ļoti piesātināta un prasa no lasītāja ārkārtīgi daudz atdeves, tā mudina domāt un analizēt, pārdzīvot un izdzīvot! Bet par šādām grāmatām man ir ārkārtīgi grūti rakstīt – emocijas un domas attiecībā uz izlasīto pārpilda tik ļoti, ka savērpt tās loģiskos teikumos ir gaužām grūti.

Grāmata ir izcila! Tas, kā Boldvins runā par tik sarežģītām un neviennozīmīgi vērtētām tēmām, ir ļoti spēcīgi un reizē smalki, patiesi un ļoti, ļoti atklāti. Bet šī noteikti nav grāmata, kas patiks visiem, tāpēc no savas puses iesaku to lasīt tikai tad, ja homofobisms un/vai stereotipiska domāšana nav jums raksturīga. Šīs grāmatas lasīšanai psiholoģiski ir jāsagatavojas un emocionāli jāatdodas pilnībā!

 Citāti:

„Никто не может ничего отдать, не отдав самого себя – то есть, не рискуя собой.”

“Любовников и друзей так же не выбирают, как и родителей. Жизнь сама нам их дает и сама же их у нас отбирает. Очень трудно вовремя сказать жизни “да”.”

“Люди слишком многообразны для того, чтобы в них легко разобраться.”


Джеймс Болдуин “Комната Джованни”

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterEmail this to someone

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *