Kristofers Makdugals “Dzimuši, lai skrietu” (citāti)

“Skriešana varētu būt fitnesa ekvivalents braukšanai dzērumā: kādu laiku var izsprukt sveikā, var būt pat jautri, taču agri vai vēlu gaidāma katastrofa.”

“Vai zini, kāpēc viņš to varēja paveikt? Tāpēc, ka neviens viņam nekad nebija pateicis, ka viņš to nevar.”

“[..] tempa turēšana ir tik nogurdinoša un nepateicīga nodarbe, ka vienīgi ģimene, muļķi un sasodīti labi draugi ir pierunājami tajā iesaistīties. Šis darbs nozīmē stundām ilgu drebināšanos nekurienes vidū, līdz parādās tavs skrējējs, tad ap saulrietu došanās visas nakts skrējienā pa kalniem, kur svilpo vējš. Tev būs asinis uz stilbiem, vēmekļi uz apaviem, un tu pat nedabūsi krekliņu par divu maratonu pieveikšanu vienā naktī. Darba uzdevumi vēl varētu ietvert nomodu, kamēr tavs skrējējs nosnaužas dubļos; taviem nagiem pārspiežamu asiņainu tulznu uz viņa sēžamvietas un, lai gan tev klab zobi, tavas jakas atdošanu, jo viņa lūpas kļuvušas zilas.”

 

 

“Ķermenim ir jāsaņem negaidīti impulsi, lai tas kļūtu nesalaužams…”

“Deja, mūzika, meži, okeāni, vienatnība – tas attīstīja milzīgu garīgo spēku. Es nonācu pie apjausmas, ka garīgais spēks pirms sacīkstēm ir jāuzkrāj pat vēl vairāk nekā fiziskais.” /Hērbs Eljots, olimpiskais čempions un pasaules čempions jūdzes skrējienā/

“[..] vispirms ir jākļūst par stipru personību, lai kļūtu par stipru skrējēju.”

 


Kristofers Makdugals “Dzimuši, lai skrietu”

Jāņa Rozes apgāds, 2012

368 lpp.

ISBN: 9789984233970

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterEmail this to someone

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *