Grāmatas par Gruziju (citāti)

 

Nora Ikstena „Dievmātes draudzene” 

„Nacionālās katastrofas rodas tāpēc, ka grēkā krīt atsevišķi sabiedrības locekļi.” /Tengizs Abuladze, režisors/

“Gruzijā man palaimējās sastapt ļaudis, kuru gaita palīdz noticēt nācijas pastāvēšanas iespējai cilvēciskā, gudrā un ētiskā satvarā.”

„Brīžiem liekas, ka tieši uz šīm cilvēkvalstīm vēl turas pasaule. Cilvēkvalstis atgādina par cilvēcību. Par pamatvērtībām, kuras tikai retais vairs saskata par tādām. Uzticība, sākot ar mīļoto cilvēku, beidzot ar savu pārliecību plašākā nozīmē, sen vairs nav šīs pasaules pamatvērtība. Tāpat kā mēs krāpjam savus mīļotos, mēs krāpjam arī savas pārliecības, attaisnodamies ar ārpasaules apstākļu varu.”

“Gruzīnu alfabēts, kuram nav līdzinieka pasaulē, aužas no burtiem, kas katrs ir kā uzzīmēta rakstu zīme. Gruzīnu verbs (zmna) ir tik elastīgs, ka valodā burtiski dara brīnumus. Vienā vārdā pasakāms tas, kam citās nepieciešama daudzvārdība. Nav lielo un mazo burtu. Bieži šķiet, ka ļaudis runā ritmos, gandrīz vai dzied.”

Kad Nino [Nino Katamadze – mūsdienu gruzīnu džeza dziedātāja] dzied vienkāršo dziesmu Kučaši ertkel (Reiz uz ielas), ir sajūta, ka tu zini visu, kas notiks, bet tas tevi nebiedē. Tu paļaujies uz dzīvi, pieņem to tādu, kāda tā ir. Paļaujies uz dzīves, ne nāves programmu. Ka tu esi radīts, lai dzīvotu.

“Mums, joprojām slēptiem viensētniekiem, noslēgtajiem baltiešiem, te atveras sirds slūžas. Pati sevi arī ne reizi vien esmu pieķērusi pie domas, ka te, Dievmātes draudzenes klēpī, man jādomā skaidrāk un īstāk. Jādomā neikdienišķāk, mēģinot citādo pieņemt par savējo un savējiem piešķirt citādā vaibstus.”


Nora Ikstena “Dievmātes draudzene”

Dienas grāmata, 2013

127 lpp.

ISBN 978-9984-887-51-7

 

 

Elvita Ruka un Aija Bley „Gruzija. Sarunas ar dūjām.”

„[..] Kas? Bērni. Nē. Tev pašai ir bērni? Dēli? Tas slikti. No kara jābaidās! Arī no vedeklām, ļoti no viņām jābaidās, nozags tev visu ģimenes bagātību. Un, kad valsts sabrūk, no tā arī jābaidās. Tad cilvēki kļūst par salašņām, visi tikai raujas pie varas. Bet vīrietim ir jābūt aristokrātam! Iznesīgam. Lai zina, kā sievieti aplidot. Valsts jau arī ir kā sieviete. Manieres vajag, lai mīlestību nepazaudētu. Lolot vajag un žēlot, nevis pušu plēst. To tikai smalks cilvēks prot.”

„Tbilisi ir mana dvēseles mājvieta. Gruzija ir Dieva dota zeme sevis sadzirdēšanai. Kur soli sper, tur dzīve priekšā. Kur dzīve priekšā, tur smiekli vai asaras. Kur sirds vaļā, tur likumi beidzas. Kur brīvība garā, tur pazūd skaitļi. Kur skaitļu nav, uzmirdz īsie patiesības mirkļi. Kur patiesība, tur programmu nevajag.”

“Ceļamaizē mums tiek prieks par labi pavadītu vakaru, no vīna sasārtuši vaigi un baltu, bezgala smaržīgu ziedu pušķi – viens man, otrs kā sveiciens Māra sasirgušajai sievai. Zem zvaigžņotajām maija debesīm to smarža sajaucas ar ziedošo palmu, akāciju, ceriņu, jasmīnu, magnoliju, rododendru, milzu īrisu un citu noslēpumainu ziedu aromātiem. Naktī un reibumā dzīves melnumu neredz.”


Elvita Ruka un Aija Bley „Gruzija. Sarunas ar dūjām.”

Dienas Grāmata, 2012

165 lpp.

ISBN: 978-9984-887-03-6

 

 

 

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterEmail this to someone

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *