Dažos teikumos #1

Ne vienmēr par izlasītajām grāmatām gribas (ne vienmēr arī vajag) izplūst garos tekstos, tāpēc apmēram reizi mēnesī (varbūt biežāk) dažos teikumos centīšos pastāstīt par tām grāmatām, kas ir izlasītas, taču atsevišķu rakstu dažādu iemeslu dēļ nav izpelnījušās.

Харуки Мураками „К югу от границы, на запад от солнца.” Москва: Эксмо, 2004. 206 стр.

Attēls no interneta

Attēls no interneta

Katram no mums kaut kur atmiņu dzīlēs ir kāds cilvēks, ko dēvējam par savu pirmo mīlestību vai bērnības simpātiju. Bet kā rīkoties, ja šī bērnības mīlestība izrādās vienīgā un īstā, bet tu to saproti tikai tad, kad esi precējies un tev ir divi bērni? Džeza kluba īpašnieks Hadzime ir nonācis tieši šādā situācijā un saprot to tikai tad, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal satiek savu bērnības draudzeni Simamoto. Skaists stāsts par eksistenciālu mīlestību…

Vērtējums: 2/5

Vērtējums noteikti būtu bijis augstāks, ja iepriekš nebūtu lasījusi citus H.Murakami darbus, kas mani uzrunāja daudz vairāk.

Rejs Bredberijs „Kaleidoskops”

Attēls no interneta

Attēls no interneta

„Kaleidoskops” ir stāstu izlase, kurā pārstāvēti amerikāņu fantasta R.Bredberija stāstu krājumi „Tetovētais” un „Zāles pret melanholiju.” Jāatzīst, ka šī grāmata mani tā īsti neuzrunāja un es to īsti neizbaudīju, lai gan stāsts par tetovēto bija tīri jauks. Diemžēl tas arī bija vienīgais stāsts, kas man patika.

Vērtējums: 2/5

Otfrīds Preislers „Herbe ar lielo cepuri”

Attēls no interneta

Attēls no interneta

Vienā no blogeru „10 grāmatas, kas visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi” sarakstiem ieraudzīju šīs bērnu grāmatiņas nosaukumu (šķiet, ka tā bija Evija no evijaspasaule.wordpress.com) un man ļoti, ļoti sagribējās to pārlasīt. Jā, nekas nav mainījies – Herbe joprojām ir brīnišķīgs!

Vērtējums: 3/5

Шарлотта Перкинс Гилман „Желтые обои”

Attēls no interneta

Attēls no interneta

Grāmata vēsta par kādu ģimeni, kas uz dažām nedēļām ir noīrējusi māju klusā un nomaļā vietā, lai ārsta Džona sieva, kas cieš no psiholoģiskas dabas problēmām, varētu pilnvērtīgi atpūsties. Sieviete praktiski visu laiku ir viena pati, jo vīrs ir ļoti aizņemts darbā – viņa cenšas rakstīt dienasgrāmatu, bet pārējā laikā vai nu guļ, vai vēro zīmējumus uz dzeltenajām tapetēm. Tā dienas nāk un iet, bet sievietes stāvoklis neuzlabojas… Soli pa solim nonākam līdz tai robežai, ko sauc par ārprātu… Psiholoģiski spēcīga un lieliski uzrakstīta grāmata!

Vērtējums: 4/5

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterEmail this to someone

You may also like...

2 Responses

  1. Marii says:

    Gilman bija aktīva feministe. Viņa izdeva savu avīzi un domāja, ka vīrieši vainojami pie daudzām pasaules nelaimēm. “The Yellow Wallpaper” tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem amerikāņu feminisma tekstiem. Nezinu, kāpēc vēl neesmu izlasījusi. Ja patika Gilman stils, iesaku sameklēt arī viņas “Herland”. Tas ir zinātniskās fantastikas darbs par utopisku kalnu ieleju, kurā dzīvo tikai sievietes. Tad kādu dienu tur ierodas vairāki vīrieši pētnieki. Ļoti interesants darbs.

    • Agnese says:

      Jā, autores uzskati un dzīves pozīcija noteikti ir atstājuši ietekmi uz viņas darbiem. Paldies par ieteikumu – “Herland” noteikti iekļaušu savā rudens “to read” listē! =)
      “The Yellow Wallpaper” īstenībā tā lasāmā nav tik daudz, cik pēc tam vielas pārdomām! Un personīgi man ļoti patīk darbi, kas liek domāt, analizēt un meklēt papildus faktus iz autoru dzīves, lai labāk saprastu viņu daiļradi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *