Malkolms Gledvels “Talanta kods. Ceļš uz izcilību.”

 

IMG_20170626_225038_HDR

Autores veidota kolāža no žurnālu izgriezumiem

 

Ja jūs vienmēr esat uzskatījuši, ka visu panākumu pamatā ir tikai smags darbs vai tikai veiksmīga nejaušība, tad izlasiet šo grāmatu, lai saprastu, cik lielu lomu spēlē šo divu faktoru veiksmīgs savienojums. Autors ar piemēriem no reālu cilvēku dzīvēm spilgti parāda to, ka, jā, no vienas puses, visi, ko mēs šodien saucam par ģēnijiem, ir neatlaidīgi strādājuši daudzas jo daudzas stundas (10 000 stundu princips), taču, no otras puses, aiz katra ģēnija stāv nejaušības un laimīgas sakritības, spēja izmantot laika un kultūras mantojuma sniegtās priekšrocības, kā arī vēlme darīt jēgpilnu darbu. Tieši šīs laimīgās nejaušības un neatlaidīgs darbs pie savu spēju izkopšanas ir tā kombinācija, kas ļauj sasniegt patiešām augstus rezultātus. Tieši tāpēc ir svarīgi apzināties ne tikai savas stiprās puses un neatlaidīgi strādāt, bet arī izmantot tās priekšrocības, ko sniedz laiks, vieta un kultūra, kurā esat dzimuši:

“Tikai no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka spožie juristi, matemātikas ģēniji un programmatūras giganti ir dabas izņēmumi. Tā nav. Viņi ir vēstures un sabiedrības, izdevības un mantojuma radītas personības. Viņu panākumos nav nekā ārkārtēja vai noslēpumaina. Tiem pamatā ir mantotu īpašību un radušos iespēju, gan pelnītu, gan nepelnītu, un laimīgu nejaušību kopums, kas vitāli svarīgs ceļā uz lieliem sasniegumiem.” 261.-262. lpp.

Nav noslēpums, ka aziātu bērni uzrāda spožākus rezultātus matemātikā, nekā ASV vai Eiropas skolēni, taču tam pamatā nav tikai “iedzimtas priekšrocības”, bet kultūras mantojums, daudz vairāk laika, kas pavadīts pie grāmatām un pat valodas nianses un skaitļa vārdu skanējums ķīniešu valodā, kas šiem bērniem matemātisko aprēķinu veikšanu padara krietni loģiskāku un vienkāršāku, nekā viņu vienaudžiem ASV un Eiropā:

“Angļu valodā dažu “padsmitu” un “desmitu” skaitļu nosaukumi atšķiras no pārējiem (11 – eleven, 12 – twelve, 13 – thirteen, 15 – fifteen, 20 – twenty, 30 – thirty, 50 – fifty). Skaitļu vārdu veidošanas sistēma angļu valodā ir stipri neregulāra. Turpretī ķīniešu, japāņu un korejiešu valodā ir loģiska skaitīšanas sistēma. Vienpadsmit ir “desmit viens”. Divpadsmit ir “desmit divi”. Divdesmit četri ir “divi desmiti četri” un tā tālāk.

[..] Skaitļu sistēmas regularitāte ļauj aziātu bērniem ātrāk apgūt arī vienkāršāko aritmētisko darbību – saskaitīšanu. Ja liksiet septiņus gadus vecam, angliski runājošam bērnam galvā saskaitīt trīsdesmit septiņi un divdesmit divi, viņam vispirms šie skaitļu vārdi jāpārveido ciparos (37 + 22). Tikai pēc tam var sākt saskaitīšanu: 7 plus 2 ir 9, un 30 plus 20 ir 50, tātad kopā iznāk 59. Uzdodiet Āzijas bērnam saskaitīt trīs desmitus septiņi un divus desmitus divi, un vajadzīgais vienādojums jau ir ietverts teikumā. Skaitļu vārdi nav jāpārveido par cipariem. Rezultāts ir pieci desmiti deviņi.” 213. lpp.

   Un vēl:

“Nekas nav jāiekaļ no galvas, jo iespējams visu izdomāt un var uz to paļauties. Var paļauties uz sistēmas saprātīgumu. Par daļskaitļiem mēs, piemēram, sakām – trīs piektdaļas. Burtisks tulkojums no ķīniešu valodas būtu “no piecām daļām ņem trīs”. Tas ir konceptuāls paskaidrojums, kas ir daļskaitlis. Skaidri nodalīts skaitītājs un saucējs.” 214. lpp.

Šis, manā skatījumā, perfekti atspoguļo to, cik liela nozīme zināšanu apguvē ir ne tikai paša indivīda prāta spējām, bet arī tādiem faktoriem kā valoda un kultūra. Autors salīdzina arī krievu un ķīniešu kultūru sakāmvārdus:

“”Ja Dievs to nedod, arī zeme nedos, – pauž krievu sakāmvārds. Tāds fatālisms un pesimisms raksturīgs feodālajai sistēmai, kad zemniekiem nav iemesla censties un strādāt efektīvāk. Turpretī, kā raksta vēsturnieks Deivids Ārkašs, “ķīniešu sakāmvārdus caurvij pārliecība, ka smags darbs, gudra plānošana un paļāvība uz saviem spēkiem vai sadarbība ar nelielu ļaužu grupu laika gaitā katrā ziņā nes augļus.”” 220. lpp.

Manuprāt, to spilgti izsaka šis ķīniešu sakāmvārds:

“Tas, kurš spēj 365 dienas gadā piecelties pirms rītausmas, padarīs savu ģimeni bagātu.” 220. lpp.

Turklāt bērnu zināšanās lielu robu iecērt arī garie vasaras brīvlaiki (īpaši, ja bērns nāk no trūcīgas ģimenes, kur vecākiem nav līdzekļu, lai vasaras periodā nodrošinātu savu bērnu ar grāmatām, informāciju vai vestu uz koncertiem, izstādēm):

“Āzijas skolās nav tik ilga vasaras brīvlaika. Kam gan tādu vajadzētu? Kultūrā, kur valda uzskats, ka panākumu atslēga ir celšanās pirms rītausmas 365 dienas gadā, diez vai ļaus bērniem veselus trīs mēnešus slaistīties dīkā. ASV mācību gads vidēji ilgst 180 dienas. Dienvidkorejā tā garums ir 220 dienas. Japānā – 243 dienas.” 240. lpp.

ASV labs piemērs, kā veicināt skolēnu zināšanu līmeņa paaugstināšanu ir KIPP skolu sistēma (vairāk lasiet šeit: http://www.kipp.org/).

Rezumējot:

“[..] apgalvojumi par personiskajiem sasniegumiem nereti ir kļūdaini. Cilvēki nesāk savu gaitu tukšā vietā, no nulles. Mēs visi kaut ko mantojam no vecākiem un aizgādņiem. Varbūt no malas patiešām izskatās, ka cilvēki, kuri kā līdzīgi stāv blakus karaļiem, sasnieguši visu saviem spēkiem. Taču gandrīz vienmēr viņiem ir palīdzējušas slēptas priekšrocības, laimīgas izdevības un kultūras mantojums, kas ļāvis viņiem cītīgi mācīties, strādāt un izprast pasauli labāk nekā citiem. Ļoti liela nozīme ir tam, kur un kad esam piedzimuši un uzauguši. Kultūra, kam mēs piederam, tāpat kā no iepriekšējām paaudzēm saņemtais mantojums, ietekmē mūsu sasniegumus tā, ka nespējam pat iedomāties. Tāpēc nepietiek tikai ar jautājumu – kādi ir cilvēki, kuri guvuši panākumus? Toties, vaicādami, no kurienes viņi nāk, mēs spēsim izprast, kāpēc vieni gūst panākumus, bet citi ne.” 22.-23. lpp.

“Lai gūtu panākumus, nav jābūt visgudrākajam. [..]. Panākumi nav arī vienkārša mūsu pašu lēmumu un pūliņu vainagojums. Tie vairāk ir dāvana. Par izcilniekiem kļūst tie, kuriem pietiek izturības un gudrības izmantot radušos izdevību.” 246. lpp.

 – – – – – – – – – – –

Grāmatas nosaukums: “Talanta kods. Ceļš uz izcilību” (Outliers: The Story of Success)

Autors: Malkolms Gledvels (Malcolm Gladwell)

Izdevniecība: “Kontinents”

Izdošanas gads: 2008

Lappušu skaits: 312 lpp.

ISBN 978-9984-35-503-0

Share on FacebookShare on Google+Tweet about this on TwitterEmail this to someone

You may also like...